Lv: Saule bija tikko pacēlusies virs vecām Rīgas jumtiem, kad Līga steidzās caur pārpildīto Centrāltirgu.
En: The sun had just risen above the old rooftops of Riga when Līga hurried through the crowded Central Market.

Lv: Viņas prāts bija pārpildīts ar domām par gaidāmo darbu un sestdienu, kas bija jau aiz stūra.
En: Her mind was filled with thoughts of the upcoming work and the weekend, which was just around the corner.

Lv: Bet šī rīta plāns bija vienkāršs – iegādāties svaigas zemenes savam mīļajam brālēnam, kurš pēc pāris stundām ieradīsies ciemos.
En: But her plan for this morning was simple – to buy fresh strawberries for her dear brother, who would be visiting in a few hours.

Lv: Iegriežoties augļu un dārzeņu sadaļā, Līga nejauši pamanīja vīrieti, kurš stāvēja pie tās pašas zemju kastes.
En: As she made her way to the fruit and vegetable section, Līga accidentally noticed a man standing by the same crates of strawberries.

Lv: Viņa domāja, ka tas ir zināms viņas draugs, Jānis.
En: She thought it was her friend Jānis.

Lv: Viņš bija mugurā pret Līgu un izrāvās pārāk aizņemts, lai pamanītu viņas tuvošanos.
En: He had his back to Līga and seemed too busy to notice her approach.

Lv: “Oh, psst, Jāni!” Līga sauca, viņas balsī bija viegla asme.
En: "Oh, psst, Jānis!" Līga called out, her voice light and playful.

Lv: “Kapec tūlīt necel acis no savām zemenēm? Vai šodienas izvēle ir tik grūta?”
En: "Why don't you take your eyes off those strawberries for a moment? Is today's choice that difficult?"

Lv: Vīrietis, kurš bija domāts par Jāni, lēnām pagriezās pret Līgu, un viņas sirds aizsitas, saprotot, ka viņa kļūdījās.
En: The man, who was thought to be Jānis, slowly turned towards Līga, and her heart sank as she realized her mistake.

Lv: Nezināmais vīrietis, ar izbrīnītu sejas izteiksmi, atbildēja vien ar “Piedodiet?”
En: The unfamiliar man, with a surprised expression, responded with just, "I beg your pardon?"

Lv: Līgas vaigi uzliesmoja kā ugunīgi ziedi, un viņa apjuka.
En: Līga's cheeks blazed like fiery blossoms, and she felt flustered.

Lv: “Es... es... domāju, ka..., Jūs esat mans draugs,” viņa izstāstīja ar sacēlušos elpu un pievilka — “Es esmu tik ļoti atvainojusies.”
En: "I...I thought that you are my friend," she explained with a breath caught in her throat and added, "I am so sorry."

Lv: Nezināmais vīrietis nu sāka smaidīt un sacīja: “Nekādu problēmu, tas notiek. Es esmu Mārtiņš. Pēc šāda iepazīšanās varbūt vēlies arī zemeni?”
En: The unknown man began to smile and said, "No problem, it happens. I'm Mārtiņš. After such an introduction, maybe you'd like a strawberry too?"

Lv: Līga smaidīja, šī neērtā situācija vienlaicīgi bija arī sirsnīgs brīdis, un viņi kopā smejas.
En: Līga smiled. This awkward situation was simultaneously a heartfelt moment, and they laughed together.

Lv: Viņa pieņēma Mārtiņa piedāvāto zemeni un ātri iegādājās savas.
En: She accepted the strawberry offered by Mārtiņš and quickly got her own.

Lv: “Labi, es ietu tagad,” teica Līga, atvadoties no Mārtiņa.
En: "Alright, I should go now," said Līga, saying goodbye to Mārtiņš.

Lv: “Vēlreiz atvaino, un... paldies par zemeni.”
En: "Sorry again, and... thank you for the strawberry."

Lv: “Nav par ko. Veiksmi!” Mārtiņš teica, un viņš atgriezās pie zemeņu izvēlēšanās.
En: "No problem. Good luck!" Mārtiņš said, and he returned to selecting his strawberries.

Lv: Aizgājot prom no tirgus, Līga sajutās pārsteigta par nejaušo tikšanos un pasmaidīja par šo savdabīgo sastapšanos.
En: As Līga walked away from the market, she felt surprised by the chance encounter and smiled at this peculiar meeting.

Lv: Tā bija neplānota bet patīkama saruna, kas viņai paliks atmiņā kā pierādījums tam, ka pat nelielas cilvēku kļūdas var atnest gaišus mirkļus meklējot svaigas zemenes.
En: It was an unplanned but pleasant conversation, which would remain in her memory as evidence that even small human errors can bring bright moments when searching for fresh strawberries.